Aktivitāte 1 - Jautāsim! - Kas ir kritiskā domāšana?

Uzdot tādus jautājumus kā “kā jūs to zināt?”, “Kāpēc jūs tā domājat?”, “kas jums to teica?”, “kā viņi to zina?”, “vai tā varētu būt taisnība?”, “Kāpēc tā varēja būt, kāpēc ne?”, “vai mēs varētu uz šo situāciju skatīties citādi?” un “kurš un kāpēc stāsta šo stāstu?” ir izšķiroši vairāku iemeslu dēļ:

Kritiskā domāšana: apšaubīšana veicina kritisko domāšanu. Tas mudina indivīdus izvērtēt saņemto informāciju, nevis akli to pieņemt. Tas palīdz attīstīt analītiskās prasmes.
Informācijas pārbaude: tā palīdz pārbaudīt informācijas precizitāti un ticamību. Informācijas pārslodzes laikmetā ne viss uzrādītais ir precīzs vai uzticams.
Izvairīšanās no pieņēmumiem: uzdodot šos jautājumus, cilvēks izvairās izdarīt pieņēmumus, balstoties uz nepilnīgu vai neprecīzu informāciju. Tas var novērst pārpratumus un pārpratumus.
Perspektīvu izpratne: tā ļauj dziļāk izprast dažādas perspektīvas. Cilvēkiem ir unikāla pieredze un viedokļi, un šo jautājumu uzdošana var sniegt ieskatu viņu domu procesos.
Izaicinoši uzskati: tas izaicina iepriekš iedomātus uzskatus un pārliecību. Tas ir būtiski personības izaugsmei un pasaules uzskatu paplašināšanai.
Neobjektivitātes atklāšana: šo jautājumu uzdošana palīdz identificēt potenciālās neobjektivitātes gan iesniegtajā informācijā, gan to nododošajos cilvēkos. Tas veicina objektivitāti.
Sarunu stimulēšana: tā veicina saturīgas un konstruktīvas sarunas. Jautājumu uzdošana veicina dialogu un var izraisīt visaptverošākas un noapaļotākas diskusijas.
Problēmu risināšana: tā palīdz problēmu risināšanā, mudinot indivīdus izpētīt alternatīvus risinājumus vai perspektīvas. Tas var novest pie efektīvākām un inovatīvākām problēmu risināšanas stratēģijām.
Ziņkārības veicināšana: tā uztur ziņkārības sajūtu un slāpes pēc zināšanām. Tas ir būtiski mūžizglītībai un personības attīstībai.
Uzticības veidošana: tā apliecina patiesu interesi un cieņu pret citu viedokļiem un pieredzi. Tas var stiprināt attiecības un veidot uzticību.
Izvairīšanās no maldinošas informācijas: viltus ziņu un maldinošas informācijas laikmetā šo jautājumu uzdošana ir spēcīgs instruments fakta atklāšanā no izdomas.
Empātijas veicināšana: izprotot kāda uzskatu vai rīcības pamatojumu, varam attīstīt lielāku empātijas un līdzjūtības sajūtu.

Rezumējot, šāda veida jautājumu uzdošana ir kritiskās domāšanas, efektīvas komunikācijas un labi informētas un atvērtas sabiedrības veidošanas neatņemama sastāvdaļa. Tas mudina indivīdus meklēt uzticamu informāciju, apsvērt dažādas perspektīvas un pietuvoties situācijām ar niansētāku izpratni.

Aicinot dalībniekus dalīties pārdomās. Kāpēc ir svarīgi uzdot jautājumus, klausoties, kā kāds apgalvo par kaut ko nedzirdētu kā par 'ziņām'?

Pēc šīs aktivitātes pabeigšanas izglītojamie:

attīstīt kritiskās domāšanas prasmes, izvēloties un analizējot ziņu rakstus, apsverot dažādas perspektīvas un izvērtējot informācijas ticamību;
uzlabot to spēju naviģēt un uztvert informāciju no dažādiem plašsaziņas līdzekļiem, tādējādi kļūstot izglītotākiem un labāk aprīkotiem, lai identificētu ticamus avotus;
izmantot efektīvus pētniecības paņēmienus, atrodot un atlasot attiecīgus ziņu rakstus, kas piesaista to uzmanību;
iemācīties rūpīgi pārbaudīt ziņu saturu, izmantojot izpētes jautājumu kopumu, ļaujot tiem novērtēt sniegtās informācijas ticamību un ticamību;
Iesaistoties diskusijās par ziņu rakstiem, izglītojamie tiek mudināti apsvērt vairākus viedokļus, veicinot empātiju un plašāku izpratni par dažādām perspektīvām;
pilnveidot komunikācijas prasmes, formulējot savas domas, viedokļus un ziņas analīzi;
Diskusijas otrā daļa, koncentrējoties uz avotiem un faktu pārbaudi, ļauj informācijas noņēmējiem izmantot kritiskas novērtēšanas metodes, pastiprinot uzticamas ieguves nozīmi;
labāk pielāgoties iespējamiem neobjektivitātes gadījumiem ziņu reportāžās un apsvērt, kā dažādas ieinteresētās personas varētu būt ietekmējušas stāstījumu;
iesaistoties aktualitātēs, tiek rosināts informēt un iesaistīt iedzīvotājus, veicinot informētāku un aktīvāku sabiedrību;
darbībā apspriestās prasmes un koncepcijas attiecināt uz situācijām reālajā pasaulē, demonstrējot spēju kritiski iesaistīties ar ziņu medijiem.

Baltā tāfele vai darblapa jautājumu rakstīšanai.

60 min.

Iesācējs (nav nepieciešamas iepriekšējas zināšanas)

Treneris sāk ar teorētiskā fona prezentēšanu un pēc tam jautājumu rakstīšanu uz baltās tāfeles vai darblapas.

1. Trenera prezentācija un instruktāža
5 min.

2. Katram izglītojamajam tiek lūgts atrast šodienas jaunumus mediju izvadā, kas iemūžina viņu uzmanību.
15 min.

3. Izglītojamie apspriež dažas ziņas, izmantojot jautājumus (tikai tie, kas vēlas izteikties):

Kā to zināt?
Kāpēc tu tā domā?
Kas tev to teica?
Kā viņi to zina?
Vai tā varētu būt taisnība?
Kāpēc tā varēja būt, kāpēc ne?
Vai mēs varētu uz šo situāciju raudzīties savādāk?
Kas un kāpēc stāsta šo stāstu?

30 min.

4. Diskusijas otrajā daļā izglītojamie diskutē par to, kādus avotus izvēlējušies ziņai un kāpēc? Viņi var izmantot iepriekšējo sadaļu par faktu pārbaudi
10 min.

Katram izglītojamam tiek lūgts dalīties ar to, kādas vērtīgas atziņas viņi paši sev uztver - piemēram:

Kas viņiem šķita interesants aktivitātes laikā?
Vai viņiem ir kas jauns?

Šo darbību var viegli veikt tiešsaistes režīmā tādā pašā veidā, kā aprakstīts iepriekš.

Papildu resursi nav vajadzīgi.

Drossinternets.lv, Domā, pirms notici!: https://drossinternets.lv/lv/materials/download/prezentacija-doma-pirms-notici

Kas ir "sazvērestības teorija"?

Informācijas burbulis

Kāpēc mēs ticam sazvērestības teorijām?

Faktu pārbaude

Kas ir kritiskā domāšana?

Kā izbēgt no truša bedres?

Kas ir kritiskā domāšana?

Aktivitāte 1 - Jautāsim!